Globetrotter - 30 gadus ilgs komforts
Kad 1979.gadā tika ieviesta Globetrotter kabīne, Volvo Trucks paredzēja ik gadu realizēt 400 kabīnes – tās bija pieticīgas prognozes, kas ātri vien tika pārsniegtas. Šogad, kad Globetrotter kabīnei aprit 30 gadu, ar to tiek aprīkoti 85 procenti no visiem jaunajiem Volvo FH kravas automobiļiem.
V
iens no iemesliem, kāpēc mēs nolēmām izstrādāt jaunu kabīni, bija komerciālo pārvadājumu apjoma pieaugums no Austrumeiropas.
Autovadītāji daudzas dienas un pat nedēļas pavadīja ceļā, bet viņiem kravas automobiļos nebija nodrošināti pietiekami labi sadzīves apstākļi.
”Neatkarīgi ražotāji virs kabīnes nostiprināja plastikāta moduļus, bet šāds risinājums nenodrošināja vēlamos rezultātus. Autovadītājam nācās rāpties augšā cauri jumta lūkai, lai nokļūtu atpūtas nodalījumā. Šāds risinājums nenodrošināja pietiekamu komfortu, bet pārbūvēto kabīņu triecienizturība neatbilda Volvo standartu prasībām,” stāsta Jans Strandbergs (Jan Strandberg), kas savulaik bija Volvo Trucks Eiropas nodaļas tirdzniecības vadītājs.
Globetrotter kabīnes izstrādei tika izvirzīta devīze ’Pirmklasīga vide autovadīšanai un komfortabli atpūtas apstākļi’. Šī devīze attiecas arī uz mūsdienām. Kabīnē jābūt nodrošinātiem pirmklasīgiem apstākļiem, un ne mazāk svarīgi bija panākt labus sadzīves un atpūtas apstākļus tiem autovadītājiem, kam reisa laikā transportlīdzeklī reizēm jāpavada vairākas nedēļas.
”Volvo vienmēr uzteikts par pūlēm nodrošināt autovadītājiem labus darba apstākļus, bet tas tikpat daudz attiecas arī uz drošības aspektiem, kas ir viena no mūsu pamatvērtībām. Slikti darba apstākļi samazina satiksmes drošību, bet vēl bīstamāks ir autovadītājs, kurš ir noguris tāpēc, ka viņam nav nodrošināti komfortabli apstākļi atpūtai,” saka Jans Strandbergs.
Tūlīt pēc izstrādāšanas Globetrotter bija gan ekskluzīva, gan arī dārga kabīne. Tomēr jau kopš paša sākuma bija skaidrs, ka kabīne ir veiksmīgi izstrādāta. Volvo bija izveidojis unikālu produktu ar pilnīgi jaunu pielietošanas sfēru.
Jau pirms 14 gadiem , kad 1993.gadā tika prezentēti Volvo FH sērijas kravas automobiļi, dienas gaismu ieraudzīja kabīne, kuru šodien pazīstam kā Globetrotter kabīni. Bet tās izstrāde ilga 11 gadus.
Bengts Lundgrens (Bengt Lundgren), autovadīšanas ergonomikas speciālists, Volvo Trucks autovadītāju darba apstākļu pētīšanu uzsāka jau tālajos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Tie kļuva par pamatu daudzām jaunām idejām, kuros virzienos jāstrādā, lai autovadītājiem nodrošinātu labākus darba apstākļus.
”Mēs uzbūvējām ļoti vienkāršu autovadītāja darba vietas prototipu. Šo dabiska lieluma maketu mēs ņēmām līdzi uz kravas automobiļu izstādēm. Mēs ļāvām autovadītājiem tajā iesēsties, reģistrējām un analizējām viņu dažādos uzskatus un vēlmes attiecībā uz darba vietas iekārtojumu,” viņš stāsta.
Prototips bija aprīkots ar īstu sēdekli un stūres ratu, bet priekšējais mērierīču panelis un citas daļas bija izveidotas no koka. Ļoti liela nozīme bija tam, ka visu varēja regulēt.
Šajos pētījumos piedalījās vairāk nekā 2000 kravas automobiļu vadītāju. Bez autovadītāju un viņu sēdēšanas pozīciju uzmērīšanas tika veikta arī aptauja par to, kā viņi vērtē dažādus savu automobiļu parametrus. Savāktie dati tika izmantoti par pamatu turpmākajā izstrādes procesā.
”Klienti, kas piedalījās produkta izstrādes procesā, patiešām augstu novērtēja to, ka mēs ieklausījāmies viņu domās un viedoklī. Kad parādījās jaunie kravas automobiļi, viņi izjuta līdzatbildību par iesaisti to izstrādē,” paskaidro Jans Strandbergs.
Mērījumu rezultāti tika izmantoti ne tikai kā statistikas dati, tie ļāva izstrādāt konkrētus, ļoti nozīmīgus jaunievedumus. Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, kas ievērojami paaugstināja Volvo konkurētspēju, bija regulējamais stūres rats, kas tika ieviests 1993.gadā, un tika novērtēts kā pasaules mēroga novitāte.
1986.gadā tika uzsākta Volvo FH sērijas jaunās paaudzes kravas automobiļu izstrāde. Bengtam Lundgrenam tas bija saspringta un ilgstoša darba perioda sākums, kura laikā bijā jācenšas materializēt ļoti dažādās klientu vēlmes.
”Mēs izstrādājām pilnīgi jaunu kabīni, kas tika pielāgota jaunajam kravas automobilim,” atceras Bengts Lundgrens.
Kad 1993.gadā tika prezentēti FH sērijas automobiļi, dienas gaismu ieraudzīja arī pilnīgi jaunā Globetrotter kabīne. Visi elementi, sākot ar atpakaļskata spoguļiem un beidzot ar tekstilmateriāliem un rokturiem, bija izveidoti vienotā stilā.
”Es īpaši atceros divus itāliešus, kam kravas automobilis šķita tik pievilcīgs, ka, automobili ieraugot, viņi priekā apraudājās! Tas patiešām mums apliecināja, cik veiksmīgi bija izstrādāts dizains,” norāda Jans Strandbergs.
Stefans Vendebergs arī piedalījās kabīnes izstrādē, viņš bija atbildīgs par autovadītāja darba vietas izveidi un ergonomiku. Viņš atceras, ka kabīnes karkasa izveide sākās, izejot no akseleratora pedāļa novietojuma.
”Mēs uzsākām darbu, par pamatu ņemot labās kājas papēža atrašanās vietu, kad kāja novietota uz akseleratora pedāļa, bet turpmākajā darbā tika izmantoti statistiskie dati, ko ieguvām, izmantojot mūsu prototipu. Nācās ieguldīt daudz darba, lai noteiktu visatbilstošākos ģeometriskos parametrus, lai sasniegtu visus mūsu izvirzītos mērķus un izveidotu tādu autovadītāja darba vietu, kas pilnībā atbilstu 98% no visu vadītāju prasībām,” viņš paskaidro.
Vadītāju darba vietas parametru optimizēšana sastādīja tikai pusi no darba apjoma. Daudziem autovadītājiem kravas automobilis nav tikai līdzeklis darba uzdevumu izpildei, bet gan arī darba un atpūtas vieta. Kabīnei jābūt pietiekami plašai, lai varētu glabāt apģērbu, pārtiku un citus pirmās nepieciešamības priekšmetus.
Ko mēs varam sagaidīt no rītdienas Globetrotter kabīnes? Vai atlicis vēl kas neizdarīts, vai arī Globetrotter jau ir absolūti perfekta kabīne?
Ļoti grūti ir izmainīt kabīnes ārējos izmērus. Šodienas likumdošana ļoti precīzi nosaka kravas automobiļu kabīņu maksimāli pieļaujamo platumu, garumu un augstumu. Pilnveidojot kabīnes izveidojumu, iespējams tikai pilnvērtīgāk izmantot tās tilpumu.
Stefans Vendebergs (Staffan Wendeberg) norāda, ka lielākā daļa turpmāko izmaiņu būs saistītas ar kravas automobiļu dažādo elektronisko sistēmu funkciju savstarpējo koordinēšanu. Tiks pilnveidota audiosistēmas, navigācijas sistēmas un vadības bloku sadarbība.
”Jaunās paaudzes sistēmas reisa laikā ļaus izmantot internetu, nosūtīt e-pasta sūtījumus un tērzēt ar draugiem un paziņām. Autovadītāji vairs nejutīsies kā nošķirti no pasaules,” viņš stāsta.
Jaunās tehnoloģijas izvirzīs arī jaunus izaicinājumus, jo autovadītājam joprojām būs jāvada kravas automobilis – vismaz pārskatāmā nākotnē.
”Pastāv zināmi ierobežojumi, ar ko vadītājs drīkst nodarboties autovadīšanas laikā. Mēs cenšamies izmantot mūsdienīgas tehnoloģijas, kas palīdz autovadītājiem veikt nepieciešamās funkcijas, neapdraudot satiksmes drošību. Tas turpmāk ir mūsu galvenais izaicinājums,” stāsta Stefans Vendebergs.■